Šķīrējtiesa

svariEiropas Pastāvīgā šķīrējtiesa izveidota 2007.gada 9.oktobrī. Tā ir nevalstiska, neatkarīga institūcija, kas darbojas pastāvīgi un ir tiesīga izšķirt civiltiesiskus strīdus starp juridiskām un fiziskām personām.

Strīdu izšķiršana  notiek saskaņā ar tās Reglamentu, ja vien puses nav vienojušās par citu strīda izšķiršanas kārtību, kā arī ievērojot Civilprocesa likuma Sadaļu par šķīrējtiesu.

Šķīrējtiesā var tikt izšķirts jebkurš civiltiesisks strīds, ja vien strīds nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu jurisdikcijai, un ja puses ir rakstiski vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai Eiropas Pastāvīgajā šķīrējtiesā.

Strīdu nodošana izšķiršanai šķīrējtiesās pasaulē ir plaši izplatīta, jo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā ir vairākas priekšrocības:

  • Šķīrējtiesas kompetence konkrētajā gadījumā. Pēc šķīrējtiesas pamatprincipa – puses izvēlas šķīrējtiesnešus, tās var izvēlēties šķīrējtiesnešus, kuri ir kompetenti konkrētajā jautājumā.
  • Šķīrējtiesas objektivitāte. Katrai pusei ir tiesības izvēlēties vienu šķīrējtiesnesi un ir iespēja izvēlēties par šķīrējtiesnesi ne tikai kompetentu personu, bet arī personu, par kuras objektivitāti nav šaubu.
  • Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte pretstatā valsts tiesas publiskumam. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un personas, kas nepiedalās lietā, tajā var būt klāt tikai tad, ja puses tam piekrīt. Šķīrējtiesa nav tiesīga spriedumu nodot atklātībai bez pušu piekrišanas.
  • Mazāki tiesvedības izdevumi. Eiropas Pastāvīgās šķīrējtiesas tiesvedības izdevumi ir līdzīgi valsts nodevas apmēram valsts tiesās, un atkrīt izdevumi par apelācijas un kasācijas instanci.
  • Iztiesāšana notiek pašu pušu veidotā labvēlīgā atmosfērā.
  • Puses var vienoties par tiesvedības valodu šķīrējtiesā, kā arī par šķīrējtiesas procesa norises vietu.
  • Ir nodrošināta šķīrējtiesas sprieduma izpilde citās valstīs saskaņā ar 1958.gada Ņujorkas konvenciju, kurai ir pievienojusies arī Latvija un vēl vairāk kā 100 valstis.