Eiropas Pastāvīgā Šķīrējtiesa

I VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.Eiropas Pastāvīgā šķīrējtiesa

1.1. Eiropas Pastāvīgā šķīrējtiesa (turpmāk tekstā – Šķīrējtiesa) ir šķīrējtiesa, kas darbojas pastāvīgi un ir izveidota, lai veiktu šķīrējtiesai pakļauto strīdu izšķiršanu. 

 1.2. Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība „Eiropas Atbalsta Centrs”, reģistrācijas numurs 40008119327. Šķīrējtiesa darbojas, pamatojoties uz Civilprocesa likuma „D” daļu „Šķīrējtiesa”, Šķīrējtiesu likumu, citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, starptautiskajiem līgumiem, kas regulē šķīrējtiesu darbību, un šo reglamentu.

1.3. Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas valde, kas veic Šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, kas saistītas ar Šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbības pārraudzību un nodrošināšanu. Valde var sastāvēt no viena vai vairākiem valdes locekļiem, kurus ieceļ Šķīrējtiesas dibinātājs. Valde no valdes locekļu vidus ieceļ Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētāju. Ja valdē ir tikai viens valdes loceklis tas ir Valdes priekšsēdētājs.

1.4. Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums angļu valodā – European Permanent Arbitration Court. Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums vācu valodā – Uropäisch Dauerhaft Schiedsgericht. Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums krievu valodā – Европейский Постоянный третейский суд.

1.5. Šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese ir www.tiesas.eif.lv. 

2.Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi

2.1. Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā (turpmāk tekstā – Šķīrējtiesas līgums), izņemot strīdu:

1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;

3) kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

6) par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;

7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.

2.2. Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.

II ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS

3.Šķīrējtiesas līgums

Pamats strīda izskatīšanai Šķīrējtiesā ir likumā noteiktajā kārtībā starp pusēm noslēgta rakstveida vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā.

4.Šķīrējtiesas līguma puses 

Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt:

• rīcībspējīga fiziskā persona,
• privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā.

5.Šķīrējtiesas līguma forma un saturs

5.1. Pušu vienošanās par strīda nodošanu Šķīrējtiesai var būt izteikta:

1) kā atsevišķs līgums;

2) kā speciāls noteikums pušu līgumā (Šķīrējtiesas klauzula), kas ietver saistību, kuras sakarā radies vai var rasties civiltiesisks strīds, ņemot vērā šā reglamenta 2.punktā noteiktos ierobežojumus;

3) pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai Šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.

5.2. Šķīrējtiesas līgumu groza vai atceļ saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.

5.3. Šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par:

1)  šķīrējtiesas procesa norises vietu;

2)  šķīrējtiesas procesa valodu;

3)  strīda izšķiršanas kārtību – mutvārdu vai rakstveida šķīrējtiesas procesu

4)  šķīrējtiesnešu skaitu šķīrējtiesas sastāvā, ievērojot Šķīrējtiesu likuma 29.panta noteikumus un šo reglamentu;

5)  šķīrējtiesas izdevumu segšanas kārtību;

6)  citiem jautājumiem, ko puses uzskata par svarīgiem.

6.Šķīrējtiesas līguma spēks

6.1. Personas, kas noslēgušas Šķīrējtiesas līgumu par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja Šķīrējtiesas līgums nav likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā grozīts vai atcelts.

6.2. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigušās tiesiskās attiecības, kuru sakarā tas noslēgts.

6.3. Ja Šķīrējtiesas līgums kā atsevišķs noteikums ir ietverts citā pušu noslēgtajā līgumā, Šķīrējtiesas līgums uzskatāms par patstāvīgu līgumu. Šķīrējtiesas līgums paliek spēkā arī tad, ja līgums, kurā tas ietverts, ir izbeidzies vai atzīts par spēkā neesošu.

6.4. Cedējot prasību, uz cesionāru pāriet prasījuma tiesības, bet ne līgumā ietvertā Šķīrējtiesas klauzula par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.

6.5. Katra puse ir tiesīga vienpusēji atkāpties no Šķīrējtiesas līguma, paziņojot par to otrai pusei, ja puses nav noteikušas citu termiņu lietas izskatīšanai šķīrējtiesā un ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) šķīrējtiesas procesā ilgāk par četriem mēnešiem netiek izveidots šķīrējtiesas sastāvs vai netiek veiktas nekādas procesuālās darbības;

2) šķīrējtiesa gada laikā no šķīrējtiesas procesa uzsākšanas nav pabeigusi strīda izskatīšanu ar nolēmumu.

 III ŠĶĪRĒJTIESNEŠU IECELŠANAS, NORAIDĪŠANAS UN PILNVARU IZBEIGŠANAS KĀRTĪBA

7.Šķīrējtiesnesis

7.1. Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilst Šķīrējtiesu likuma noteikumiem un ir iecelta civiltiesiskā strīda izšķiršanai atbilstoši Šķīrējtiesas līguma un šā reglamenta noteikumiem. Šķīrējtiesas pastāvīgais šķīrējtiesnesis ir persona, kas iekļauts Šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā (pielikumā).

7.2. Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to izraudzījusies, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam, objektīvam un taisnīgam.

8.Šķīrējtiesnesim izvirzāmās prasības

8.1. Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kas rakstveidā piekritusi būt Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā un atbilst šādām prasībām:

1) tai nav nodibināta aizgādnība;

2) tai ir nevainojama reputācija;

3) tai ir augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un iegūta jurista kvalifikācija;

4) tā uzkrājusi vismaz triju gadu praktiskā darba pieredzi, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā.

8.2. Ja persona, kas saskaņā ar Advokatūras likumu var būt par advokātu, izņemot zvērināta advokāta palīgu, rakstveidā piekritusi būt par Šķīrējtiesas šķīrējtiesnesi un uz to nav attiecināmi šā reglamenta 8.3.punktā minētie ierobežojumi, šīs personas atbilstība šā reglamenta 8.1.punkta prasībām uzskatāma par apliecinātu no brīža, kad tā iekļauta zvērinātu advokātu sarakstā.

8.3. Par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu:

1) kura neatbilst šā reglamenta 8.1.punkta prasībām;

2) kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) kura notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

6) kurai pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process.

9.Nepieļaujamība piedalīties lietas izskatīšanā un šķīrējtiesneša atstatīšana

9.1. Šķīrējtiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

• ir bijis kādas puses pārstāvis, eksperts vai liecinieks lietā, kurā piedalījušās puses;
• ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem;
• ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no šķīrējtiesnešiem, kas ir tās šķīrējtiesas sastāvā, kurā civiltiesiskais strīds tiek izskatīts;
• ir darba tiesiskajās attiecībās ar kādu no civiltiesiskā strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem vai ja šķīrējtiesnesis sniedz juridisko palīdzību kādai pusei;
• vai viņa laulātais, vai radinieks līdz trešajai pakāpei, vai darījumu partneris, vai komercsabiedrība, kura ir civiltiesiskā strīda puse un kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šis šķīrējtiesnesis vai viņa radinieks līdz trešajai pakāpei, ir mantiski ieinteresēti civiltiesiskā strīda iznākumā.

9.2. Šķīrējtiesnesis ne vēlāk kā 5 (pieci) dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu, vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, sevi atstata, norādot atstatīšanas iemeslus.

9.3. Ja šķīrējtiesnesis sevi atstatījis, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts Šķīrējtiesas līgumā vai šajā reglamentā noteiktajā kārtībā.

10.Šķīrējtiesnešu skaits 

10.1. Šķīrējtiesā lietu izskata nepāra skaits šķīrējtiesnešu.

10.2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesā lietu izskata trīs šķīrējtiesneši.

10.3. Šķīrējtiesā lietu var izskatīt arī viens šķīrējtiesnesis, ja puses tā vienojušās.

10.4. Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses, bet ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, tad šķīrējtiesneši tiek iecelti saskaņā ar šo reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību.

10.5. Ja puses līdz prasības pieteikuma iesniegšanai nav vienojušās par konkrētu Šķīrējtiesas šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesnešiem, Prasītājam, iesniedzot prasības pieteikumu, no Šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta jānorāda tā ieceltais šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesneši, ja saskaņā ar šķīrējtiesas līgumu strīdu izskata vairāki šķīrējtiesneši.

11.Šķīrējtiesneša iecelšana

11.1. Viena šķīrējtiesneša iecelšana 

11.1.1. Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, tās pēc savstarpējas vienošanās ieceļ jebkuru Šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnesi no Šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta.

11.1.2. Ja puses līdz prasības pieteikuma iesniegšanai nav vienojušās par konkrētu Šķīrējtiesas šķīrējtiesnesi, Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs, nosūtot paziņojumu atbildētājam par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu, norāda prasītāja izraudzīto šķīrējtiesnesi un piedāvā 15 (piecpadsmit) dienu laikā pēc prasības pieteikuma nosūtīšanas atbildētājam izteikt viedokli. Ja atbildētājs nepiekrīt prasītāja izraudzītajam šķīrējtiesnesim, tiek uzskatīts, ka puses nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi.

11.1.3. Ja puses Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs.

 11.2. Triju šķīrējtiesnešu iecelšana

11.2.1. Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs trīs šķīrējtiesneši, tās pēc savstarpējas vienošanās ieceļ jebkurus trīs Šķīrējtiesas pastāvīgos šķīrējtiesnešus no Šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta.

11.2.2. Ja puses līdz prasības pieteikuma iesniegšanai nav vienojušās par konkrētiem Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešiem, Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs, nosūtot paziņojumu atbildētājam par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu, norāda prasītāja izraudzītos šķīrējtiesnešus un piedāvā 15 (piecpadsmit) dienu laikā pēc prasības pieteikuma nosūtīšanas atbildētājam izteikt viedokli. Ja atbildētājs nepiekrīt prasītāja ieceltajiem šķīrējtiesnešiem, tiek uzskatīts, ka puses nav vienojušās par konkrētajiem šķīrējtiesnešiem.

11.2.3. Ja puses Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētajiem šķīrējtiesnešiem, šķīrējtiesnešus ieceļ Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs.

11.2.4. Pušu vai Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētāja ieceltie šķīrējtiesneši vienojoties ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir attiecīgā šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.

11.2.5. Ja pušu vai Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētāja ieceltie šķīrējtiesneši 15 (piecpadsmit) dienu laikā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs.

11.3. Vairāk nekā trīs šķīrējtiesnešu iecelšana

11.3.1. Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs vairāk nekā trīs šķīrējtiesneši (nepāra skaits), tās pēc savstarpējas vienošanās ieceļ jebkurus atbilstoša skaita Šķīrējtiesas pastāvīgos šķīrējtiesnešus no Šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta.

11.3.2. Ja puses līdz prasības pieteikuma iesniegšanai nav vienojušās par konkrētiem Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešiem, Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs, nosūtot paziņojumu atbildētājam par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu, norāda prasītāja izraudzītos šķīrējtiesnešus un piedāvā 15 (piecpadsmit) dienu laikā pēc prasības pieteikuma nosūtīšanas atbildētājam izteikt viedokli. Ja atbildētājs nepiekrīt prasītāja ieceltajiem šķīrējtiesnešiem, tiek uzskatīts, ka puses nav vienojušās par konkrētajiem šķīrējtiesnešiem.

11.3.3. Ja puses Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētajiem šķīrējtiesnešiem, šķīrējtiesnešus ieceļ Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs.

11.3.4. Pušu vai Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētāja ieceltie šķīrējtiesneši vienojoties ieceļ šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju.

 11.3.5. Ja pušu vai Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētāja ieceltie šķīrējtiesneši 15 (piecpadsmit) dienu laikā nevar vienoties par Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs.

11.4. Šķīrējtiesnešu iecelšana, lietās ar vairākiem atbildētājiem vai prasītājiem

11.4.1. Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, gan prasītājiem, gan atbildētājiem ir jāvienojas par šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešiem) no savas puses, atbilstoši šā reglamenta prasībām.

11.4.2. Ja šāda vienošanās Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētāja noteiktā termiņā netiek panākta, šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešus) ieceļ Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs.

11.4.3. Ja pušu vai Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētāja ieceltie šķīrējtiesneši 15 (piecpadsmit) dienu laikā nevar vienoties par Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs.

11.5. Puses iecelta šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu iecelšanas sekas

Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešus) un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešus) bez otras puses piekrišanas.

12.Šķīrējtiesas sastāva apstiprināšana

12.1. Izveidoto Šķīrējtiesas sastāvu apstiprina Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs. Apstiprinot Šķīrējtiesas sastāvu, Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs pārbauda, vai izveidojot Šķīrējtiesas sastāvu ir ievērota pušu vienošanās un šā reglamenta prasības. Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs par Šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanu paziņo pusēm.

12.2. Gadījumā, ja Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs konstatē, ka Šķīrējtiesas sastāvs nav izveidots atbilstoši pušu vienošanās vai šā reglamenta prasībām, Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs izveidoto Šķīrējtiesas sastāvu neapstiprina un Šķīrējtiesas sastāvs tiek veidots no jauna šajā reglamentā noteiktajā kartībā, novēršot pieļautos pārkāpumus vai trūkumus.

12.3. Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētāja lēmums atteikt apstiprināt Šķīrējtiesas sastāvu ir galīgs un nav pārsūdzams vai apstrīdams.

13.Šķīrējtiesneša noraidīšana

13.1. Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti, neatkarību un taisnīgumu, kā arī tad, ja uz viņu ir attiecināmi šā reglamenta 9.punktā noteiktie ierobežojumi šķīrējtiesneša dalībai lietas izskatīšanā un viņš nav sevi atstatījis; viņš neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām; viņš neatbilst prasībām, par kurām puses ir vienojušās un pastāv citi apstākļi, kas izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību.

 13.2. Personai, no kuras tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

13.3. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

13.4. Puses līgumā var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību, to nosaka saskaņā ar šo reglamentu un Šķīrējtiesu likumu.

13.5. Puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (pieci) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no šā reglamenta 13.1.punktā minētajiem apstākļiem, nosūtot šķīrējtiesai paziņojumu un tajā norādot, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida.

 13.6. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj Šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis 5 (pieci) dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Ja Šķīrējtiesas sastāvs nevar vienoties vai noraidījums pieteikts diviem vai vairākiem šķīrējtiesnešiem, vai šķīrējtiesnesim, kurš izšķir strīdu vienpersoniski, jautājumu par noraidījumu izlemj Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs.

13.7. Ja šķīrējtiesneša noraidījums pieņemts, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas līgumā vai šajā reglamentā noteiktajā kārtībā.

14.Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās

14.1. Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:

1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;

2) ja viņš atstatījis sevi no civiltiesiskā strīda izšķiršanas;

3) ja puses ir vienojušās par viņa atcelšanu;

4) ja uz viņu ir attiecināmi šā reglamenta 8.3.punktā minētie ierobežojumi;

5) ar viņa nāvi;

6) citos šajā reglamentā noteiktajos gadījumos.

14.2. Puses var brīvi vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību. Ja puses par to nav vienojušās, piemērojami šā reglamenta noteikumi.

14.3. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ šā reglamenta 11.punktā noteiktajā kārtībā. Ja puses vai šķīrējtiesneši nevar vienoties par jauna šķīrējtiesneša iecelšanu, to ieceļ Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs. Paziņojums par jauna šķīrējtiesneša iecelšanu tiek nosūtīts pusēm 3 (trīs) darba dienu laikā pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

IV ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA

 15.Strīda pakļautības noteikšana

15.1. Par strīda pakļautību šķīrējtiesai lemj Šķīrējtiesas sastāvs, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību. Šķīrējtiesas sastāvs jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.

15.2. Iesniegumu par to, ka civiltiesiskais strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš.

16.Šķīrējtiesas procesa norises vieta un valoda

16.1. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu. Ja puses par to nav vienojušās, strīda izšķiršanas vietu nosaka Šķīrējtiesas sastāvs.

16.2. Pusēm ir tiesības vienoties par šķīrējtiesas procesa valodu. Ja puses nav par to vienojušās, šķīrējtiesas procesa valodu nosaka Šķīrējtiesas sastāvs.

16.3. Ja kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, procesa dalībnieks tiesīgs lūgt pieaicināt tulku. Šķīrējtiesa pieaicina tulku pēc tam, kad attiecīgā puse ir iemaksājusi Šķīrējtiesas norādītajā kontā atlīdzību par tulka pakalpojumiem.

16.4. Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

17.Šķīrējtiesas procesa kārtība

17.1. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt Šķīrējtiesas procesa kārtību. Taču ja puses nav vienojušās par Šķīrējtiesas procesa kārtību, strīdu izšķir saskaņā ar šā reglamenta noteikumiem, normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem.

17.2. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.

 18.Šķīrējtiesas procesa termiņi, nokavējuma sekas, to apturēšana, atjaunošana un pagarināšana

18.1. Procesuālās darbības izpilda šajā reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā reglamentā nav noteikti, tos nosaka Šķīrējtiesa.

 18.2. Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.

 18.3. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

 18.4. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

 18.5. Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek attiecīgajā datumā.

18.6. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

18.7. Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.

18.8. Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī reglamenta vai Šķīrējtiesas, vai šķīrējtiesas sastāva noteiktā termiņa notecēšanu.

 18.9. Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.

18.10. Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot Šķīrējtiesa vai Šķīrējtiesas sastāvs, ja tas atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, Šķīrējtiesa vai Šķīrējtiesas sastāvs vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

18.11. Šķīrējtiesa vai Šķīrējtiesas sastāvs procesuālos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma.

18.12. Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to izlemj Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs, bet, ja pieteikums iesniegts pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, to izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.

V STRĪDA IZŠĶIRŠANA ŠĶĪRĒJTIESĀ

19.Prasības nodrošinājums pirms prasības celšanas

19.1. Pēc iespējamā prasītāja pieteikuma rajona (pilsētas) tiesa pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas var Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Tā pati rajona (pilsētas) tiesa pēc puses vai šķīrējtiesas sastāva lūguma lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu vai grozīšanu.

 19.2. Pieteikums par prasības nodrošinājumu vai pieteikums par prasības nodrošinājuma grozīšanu nav uzskatāms par Šķīrējtiesas līguma neievērošanu un nav šķērslis civiltiesiskā strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

 20.Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi Šķīrējtiesā.

 21.Prasības pieteikuma iesniegšana

21.1. Prasības pieteikumu Šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā.

21.2. Prasības pieteikumā norāda:

1) fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet ja tādas nav – dzīvesvietu, kā arī, ja prasītājam ir zināms, tālruņa numuru, e-pasta adresi un/vai oficiālo elektronisko adresi; juridiskajai personai — nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru un, ja prasītājam ir zināms, tālruņa numuru, e-pasta adresei un/vai oficiālo elektronisko adresi.  Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;

2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

3) ja prasību ceļ pārstāvis: prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresei saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un e-pasta adresi saziņai ar šķīrējtiesu;

4) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;

5) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;

6) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

7) prasītāja prasījumus;

8) pievienoto dokumentu sarakstu;

9) citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

21.3. Prasības pieteikumam pievieno:

1) Šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;

2) līgumu, kura sakarā strīds radies;

3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā.

4) pierādījumus par šķīrējtiesas tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorāra samaksu.

21.4. Prasības pieteikumu iesniedz Šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku. Visus dokumentus Šķīrējtiesā iesniedz oriģinālā vai likumā noteiktajā  kārtībā apstiprinātās kopijās, vai kopijās uzrādot oriģinālus.

 22.Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu

22.1. Pēc prasības pieteikuma saņemšanas Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs 5 (pieci) darba dienu laikā pieņem lēmumu:

1) par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

3) par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

22.2. Šķīrējtiesa atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja no prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem acīmredzami izriet, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai.

22.3. Šķīrējtiesa atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja nav ievēroti šā reglamenta 21.punkta noteikumi. Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts Šķīrējtiesai. Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un to atgriež to iesniedzējam.

 22.4. Ja trūkumi nav būtiski, un, lai nekavētu šķīrējtiesas procesa uzsākšanu, Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs var ierosināt lietu un uzdot prasītājam novērst trūkumus procesa laikā. Jautājumu par to vai trūkumi nav būtiski lemj Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs, ņemot vērā lietas veidu, sarežģītības pakāpi un citus apstākļus.

 22.5. Ja prasības pieteikuma pieņemšanai nav šķēršļu, Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs ierosina lietu. Savā lēmumā Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs informē atbildētāju par viņa tiesībām iesniegt atsauksmi par prasību, nosaka termiņu atsauksmes iesniegšanai, lūdz izteikt viedokli par prasītāja iecelto šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešiem, ja šķīrējtiesas sastāvu veido trīs vai vairāk šķīrējtiesnešu), kā arī šķīrējtiesneša (šķīrējtiesnešu, ja šķīrējtiesas sastāvu veido trīs vai vairāk šķīrējtiesnešu) iecelšanu. Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētāja lēmumā var tikt ietverts šķīrējtiesas izprasīto dokumentu uzskaitījums, kā arī šķīrējtiesas īpašie norādījumi.

 23.Atsauksme par prasību

23.1. Atsauksmi par prasību atbildētājs iesniedz pušu vai Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 (piecpadsmit) dienām no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.

23.2. Atsauksmē atbildētājs norāda:

1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

2) savus iebildumus pret prasību;

3) apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;

4) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;

5) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.

23.3. Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.

23.4. Atsauksmi iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku. Visus dokumentus Šķīrējtiesā iesniedz oriģinālā vai likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātās kopijās, vai kopijās uzrādot oriģinālus.

23.5. Pēc tam, kad no atbildētāja ir saņemta atsauksme uz prasību, viedoklis par šķīrējtiesneša (šķīrējtiesnešu, ja šķīrējtiesas sastāvu veido trīs vai vairāk šķīrējtiesnešu) iecelšanu, vai arī ir notecējis atbildētājam noteiktais termiņš atsauksmes sniegšanai un ir iecelts Šķīrējtiesas sastāvs, Šķīrējtiesas sastāvs nosaka Šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku.

24.Pretprasība

24.1. Puses var brīvi vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību, ja pretprasības priekšmets ir aptverts Šķīrējtiesas līgumā. Ja puses nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, to nosaka šis reglaments. Pretprasību iesniedz atbilstoši prasības pieteikuma iesniegšanas vispārīgajiem noteikumiem.

24.2. Pretprasību iesniedz Šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku. Visus dokumentus Šķīrējtiesā iesniedz oriģinālā vai likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātās kopijās, vai kopijās, uzrādot oriģinālus.

24.3. Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai. Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu, Šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas, ja vien Šķīrējtiesa šādu nokavējumu neattaisno.

24.4. Ja pretprasība un tai pievienotie dokumenti atbilst šā reglamenta prasībām, Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs pieņem lēmumu par pretprasības pieņemšanu un Šķīrējtiesa nekavējoties nosūta prasītājam paziņojumu par pretprasības saņemšanu, pievienojot paziņojumam pretprasības pieteikuma norakstu, kā arī izskaidro prasītāja tiesības iesniegt rakstveida atsauksmi par pretprasību.

25.Prasības vai pretprasības grozīšana un papildināšana

25.1. Ja puses nav vienojušās citādi, pusei ir tiesības rakstveidā grozīt vai papildināt prasību vai pretprasību, kamēr nav uzsākta civiltiesiskā strīda izšķiršana pēc būtības.

25.2. Ja tiek grozīts vai papildināts prasības vai pretprasības pamats, prasītājam vai atbildētājam ir tiesības Šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi. Uz atsauksmes iesniegšanu attiecas šā reglamenta 23.punkta noteikumi.

26.Šķīrējtiesas paziņojumi un sūtījumi

26.1. Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz Šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), Šķīrējtiesa, otrai pusei nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā vai paziņo par to saņemšanu Šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.

26.2. Šķīrējtiesas sagatavotos dokumentus fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar Šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai — uz tās juridisko adresi.

26.3. Šķīrējtiesas sagatavotos dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi Šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā Šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja Šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.

26.4. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi tiek nodots pusēm pret parakstu vai nosūtīts ierakstītā vēstulē, vai nosūtīts uz lietā norādīto e-pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu. Paziņojums par kārtējo (otro un nākamo) šķīrējtiesas sēdi tiek nodots pusēm pret parakstu vai nosūtīts ierakstītā vēstulē vai nosūtīts uz lietā norādīto e-pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi vismaz 5 dienas pirms šķīrējtiesas sēdes.

26.5. Šķīrējtiesas sagatavotie un izsūtītie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti 2 (divi) divu darba dienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.

 27.Šķīrējtiesas sēde

27.1. Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro Šķīrējtiesu likuma noteiktos principus (pušu līdztiesības, sacīkstes, procesa kārtības izvēles brīvības, šķīrējtiesnešu neatkarības un šķīrējtiesas procesa konfidencialitātes principi). Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.

27.2. Ievērojot pušu noslēgto Šķīrējtiesas līgumu Šķīrējtiesa rīko sēdes, lai uzklausītu pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process) vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).

27.3. Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses Šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.

27.4. Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

27.5. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt Šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu rakstisku piekrišanu.

 27.6. Šķīrējtiesa ziņas par Šķīrējtiesas procesu nepublicē un nesniedz personām, kas nav lietas dalībnieki, izņemot gadījumus, kad šīs ziņas pieprasa valsts iestādes likumā noteiktajā kārtībā.

28.Pušu pārstāvība

28.1. Fiziskā persona savu lietu šķīrējtiesā ved pati vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. Juridiskās personas lietu šķīrējtiesā ved tā amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī juridiskās personas pilnvarots pārstāvis ar rakstveidā noformētu pilnvaru.

28.2. Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Pārstāvja pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt personīgi, iesniedzot rakstisku pilnvarojumu, kurš tiek parakstīts Šķīrējtiesas sastāva vai Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētāja klātbūtnē.

28.3. Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziskā persona, izņemot personu:

1) kura nav sasniegusi pilngadību;

2) kurai nodibināta aizgādnība;

3) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

4) kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;

5) kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;

6) kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.

28.4. Konstatējot šā reglamenta 28.3.punktā minētos apstākļus, Šķīrējtiesas sastāvs nepielaiž šādu personu civiltiesiskā strīda izšķiršanā.

28.5. Persona, kas ir vai pēdējo 5 (pieci) gadu laikā ir bijusi Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai šīs Šķīrējtiesas procesos.

28.6. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

29.Pierādījumi un pierādīšanas līdzekļi

29.1. Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata Šķīrējtiesas sastāvs nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme civiltiesiskā strīda izšķiršanā.

29.2. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

29.3. Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

29.4. Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, Šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, Šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.

29.5. Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.

29. Pierādījumi un pierādīšanas līdzekļi

29.1. Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata Šķīrējtiesas sastāvs nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme civiltiesiskā strīda izšķiršanā.

29.2. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

29.3. Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

29.4. Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, Šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, Šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.

29.5. Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.

30.Pierādījumu novērtēšana

30.1. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu šķīrējtiesas sastāvu.

30.2. Šķīrējtiesas sastāvam sprieduma motivējumā jānorāda, kādēļ tas vienam pierādījumam devis priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinis dažus faktus par pierādītiem, bet citus — par nepierādītiem.

31.Rakstveida pierādījumu pieprasīšana

31.1. Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus.

31.2. Pusei, kura lūdz, lai Šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses.

31.3. Ja puse atsakās iesniegt Šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, Šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.

32.Ekspertīze

32.1. Ja Šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi un tās veikšanu uzdot vienam vai vairākiem ekspertiem.

32.2. Puses pēc Šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.

32.3. Pēc puses lūguma Šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu piedalīties šķīrējtiesas sēdē. Puses ir tiesīgas uzdot ekspertam jautājumus par atzinumu.

 33.Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā vai neiesniedz atsauksmi

33.1. Ja puse bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, Šķīrējtiesas sastāvs turpina šķīrējtiesas procesu un izšķir civiltiesisko strīdu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.

33.2. Ja atbildētājs neiesniedz atsauksmi uz prasību, Šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot šādu neiesniegšanu par prasības atzīšanu, ja vien Šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.

34.Eksperta, tulka un sekretāra noraidīšana un tā sekas

34.1. Eksperts, tulks vai sekretārs var tikt noraidīts, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņam nav nepieciešamā kvalifikācija.

34.2. Jautājumu par eksperta, tulka vai sekretāra noraidījumu, pēc puses pieteikuma, izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.

35.Puses izstāšanās procesuālās sekas

35.1. Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz Šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētās tiesiskās attiecības pieļauj tiesību pārņemšanu.

35.2. Šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz puses tiesību pārņēmēja noteikšanai.

35.3. Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.

36.Tiesības uz iebildumiem

36.1. Pusei ir tiesības iesniegt iebildumus, ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no Šķīrējtiesu likuma, šā reglamenta vai pušu vienošanās nosacījumiem. Iebildumus puse iesniedz Šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei rakstveidā, tiklīdz tai par attiecīgo pārkāpumu ir kļuvis zināms.

36.2. Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt iebildumus, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ.

36.3. Par iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesas sastāvs.

37.Protokols

37.1. Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa un iemaksājusi Šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem.

37.2. Pieprasījums par sēdes protokolēšanu jāiesniedz un atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem jāapmaksā ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienas pirms paredzētās šķīrējtiesas sēdes.

37.3. Protokolu raksta Šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs un protokolā norāda:

1)  Šķīrējtiesas nosaukumu;

2)  lietas numuru;

3)  izskatīšanas vietu un datumu;

4)  puses;

5)  atzīmes par pušu piedalīšanos lietas izskatīšanā;

6)  šķīrējtiesneša (šķīrējtiesnešu), sekretāra, ekspertu, tulku un citu lietas dalībnieku vārdus un uzvārdus;

7)  strīda izšķiršanas gaitas īsu aprakstu;

8)  pušu prasījumus un citus pušu izklāstītus svarīgus paziņojumus;

9)  iemeslus strīda izšķiršanas atlikšanai vai izbeigšanai;

10)    šķīrējtiesnešu un sekretāra (ja tas iecelts) parakstus.

37.4. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas.

37.5. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un 5 (pieci) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus, norādot protokolā konstatētās nepilnības. Par iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesas sastāvs un pieņem attiecīgu lēmumu.

37.6. Puse pēc tās lūguma var saņemt protokola kopiju vai tā izrakstu, vai norakstu.

 38.Šķīrējtiesas procesa atlikšana

38.1.Šķīrējtiesas sastāvam ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja Šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.

38.2. Šķīrējtiesas sastāvs tiesīgs atlikt strīda izšķiršanu:

1) ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts vai tulks;
2) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
3) pēc savas iniciatīvas procesuālo jautājumu atrisināšanai.

38.3. Nākamās šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku Šķīrējtiesas sastāvs paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina ar pavēstēm.

39.Šķīrējtiesas procesa apturēšana

39.1. Šķīrējtiesas sastāvam ir pienākums apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:

1) ja mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu – līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2) ja puse zaudējusi rīcībspēju – līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

3) ja Šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu – līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajam termiņam;

4) citos gadījumos, ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata to par lietderīgu.

39.2. Šķīrējtiesas sastāvs pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:

1) puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā;

2) Šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi.

39.3. Par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim Šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš, uz kādu Šķīrējtiesas process apturēts.

39.4. Šķīrējtiesas procesu Šķīrējtiesas sastāvs atjauno ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.

40.Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

40.1. Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

1) prasītājs atteicies no prasības;

2) puses vienojas par izlīgumu;

3) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;

4) tas atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs šķīrējtiesai;

5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.

 40.2. Ja pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai rodas pirms Šķīrējtiesas sastāva izveidošanas, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs.

 40.3. Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šā reglamenta 40.1. punkta 1. vai 2.apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota vēršanās šķīrējtiesā vai vēršanās rajona (pilsētas) tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

 40.4. Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šā reglamenta 40.1. punkta 3., 4. vai 5.apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ, prasības pieteikumu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.

 VI ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMI

41.Šķīrējtiesas nolēmumu pieņemšana

41.1. Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 dienām.

 41.2. Visi šķīrējtiesas nolēmumi, ja tās sastāvā ir trīs vai vairāk šķīrējtiesneši, tiek pieņemti ar balsu vairākumu, izņemot procesuālos jautājumus, ko Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.

42.Šķīrējtiesas nolēmumu spēkā stāšanās

Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Šķīrējtiesas nolēmums nav pārsūdzams.

43.Šķīrējtiesas lēmumi

Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumus par civiltiesiskā strīda izšķiršanas atlikšanu un citiem procesuāliem jautājumiem, neizspriežot civiltiesisko strīdu pēc būtības.

44.Izlīgums

44.1. Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.

44.2. Ja šķīrējtiesas procesā puses panāk izlīgumu, Šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz un, ja puses to lūdz un Šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās. Šādam šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.

45.Šķīrējtiesas spriedums

45.1. Šķīrējtiesas sastāvs 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu.

45.2. Šķīrējtiesas sastāvs spriedumu taisa rakstveidā.

45.3. Ja Šķīrējtiesas sastāvā ir vairāki šķīrējtiesneši, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, Šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

45.4. Spriedumā norāda:

1) šķīrējtiesas sastāvu;

2) sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;

3) ziņas par pusēm — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;

4) strīda priekšmetu;

5) sprieduma motivējumu, ja puses nav vienojušās citādi;

6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību;

7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;

8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;

9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;

10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru prasītāju, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;

11) šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;

12) pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;

13) citu informāciju, ko tiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.

45.5.Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm 3 (trīs) darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.

46.Sprieduma labošana, izskaidrošana un papildsprieduma taisīšana

46.1. Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.

46.2. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt Šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.

46.3. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt Šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja Šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.

46.4. Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai. Papildspriedumu šķīrējtiesas sastāvs taisa saskaņā ar šā reglamenta 45.punktu.

47.Kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma

Šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma apliecināmi ar Šķīrējtiesas zīmogu.

48.Šķīrējtiesas sprieduma izpildīšanas kārtība

48.1. Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi tajā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei noteiktais termiņš nav īsāks par 10 (desmit) dienām.

48.2. Ja Šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu Šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.

48.3. Šķīrējtiesa pēc rajona (pilsētas) tiesas pieprasījuma izsniedz tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par izpildu raksta izsniegšanu Šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, vai arī lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu Šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.

49.Šķīrējtiesas procesa dokumentu glabāšana pēc procesa pabeigšanas

49.1. Šķīrējtiesas procesa dokumentus Šķīrējtiesa glabā 10 (desmit) gadus pēc procesa pabeigšanas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto arhīva dokumentu glabāšanas kārtību.

49.2. Šķīrējtiesa izbeidz savu darbību, tās dibinātājs nodod Šķīrējtiesas procesu dokumentus glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam. Izdevumus par šķīrējtiesas procesu dokumentu glabāšanu sedz Šķīrējtiesas dibinātājs.

VII ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZDEVUMI

50.Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir ar strīda izskatīšanu saistītās izmaksas un šķīrējtiesnešu honorārs.

50.1. Ar strīda izskatīšanu saistītās izmaksas ir:

• Šķīrējtiesas tiesvedības maksa;
• maksa par telpu izmantošanu Šķīrējtiesas sēdēm, ja Šķīrējtiesas sēdes notiek citās telpās, nekā to ir noteicis Šķīrējtiesas sastāvs;
• summas, kas jāizmaksā ekspertiem, tulkiem un sekretāram;
• ar Šķīrējtiesas sprieduma izskaidrošanu saistītie izdevumi;
• šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi, ja puses lūdz organizēt Šķīrējtiesas sēdes citās telpās, nekā to ir noteicis Šķīrējtiesas sastāvs;
• ar lietas vešanu saistītie izdevumi;
• citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa, ievērojot šī reglamenta noteikumus.

50.2. Ar strīda izskatīšanu saistītās izmaksas (izņemot ar lietas vešanu saistītie izdevumi) un šķīrējtiesneša honorārs jāiemaksā Šķīrējtiesas norādītajā norēķinu kontā. Šķīrējtiesa nodrošina sēžu organizēšanu pušu izvēlētajās telpās, ekspertīzes nozīmēšanu, tulku un sekretāru pieaicināšanu, kā arī citus darbību veikšanu tikai pēc atbilstošas samaksas saņemšanas no puses/ēm.

50.3. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:

• izdevumi par juridisko palīdzību;
• ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.

50.4. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs ir atkarīgi no prasības summas, strīda sarežģītības un šķīrējtiesnešu skaita, kas izšķir attiecīgu strīdu. Ar Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētāja lēmumu šo izdevumu apmērs var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus.

50.5. Ja puses nav Šķīrējtiesas līgumā vienojušās citādi, maksu par ekspertīzes veikšanu, par sekretāra, tulka un eksperta piedalīšanos šķīrējtiesas procesā, kā arī citus šķīrējtiesas procesa izdevumus Šķīrējtiesas noteiktā kārtībā maksā tā puse, kura iesniegusi lūgumu par sekretāra, tulka vai eksperta piedalīšanos, kā arī ekspertīzes veikšanu šķīrējtiesas procesā. Ja šādu lūgumu iesniegušas abas puses, katra iemaksā pusi no izdevumu summas.

50.6. Gadījumos, kad ir nepieciešams un nav zināms eksperta, tulka, citu Šķīrējtiesas pieaicināto personu vai citu izdevumu izmaksas, Šķīrējtiesa nosaka iemaksājamās summas apmēru. Pēc faktisko izdevumu summas aprēķina, pārmaksātā summa tiek atgriezta.

50.7. Ja puse, kura ir pieprasījusi pieaicināt tulku, sekretāru vai ekspertu, Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par to pakalpojumiem, šo atlīdzību var iemaksāt otra puse.

50.8. Pusei, kura vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, jāiemaksā Šķīrējtiesai atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem EUR 70 (septiņdesmit) apmērā (viena tiesas sēde). Ja šķīrējtiesas sēde ilgst ilgāk par trim stundām, atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem nosakāma pēc likmes EUR 25 (divdesmit) stundā, kas iemaksājama, par sekretāra pakalpojuma katru nākamo stundu, Šķīrējtiesai 3 (trīs) darba dienu laikā pēc tiesas sēdes.

50.9. Pusei, kuras labā taisīts spriedums, Šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos Šķīrējtiesas procesa izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā punktā minētos izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli Šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

50.10. Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos Šķīrējtiesas procesa izdevumus. Prasītāja samaksātos Šķīrējtiesas procesa izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, Šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos Šķīrējtiesas procesa izdevumus. Ja prasība noraidīta, pēc atbildētāja lūguma Šķīrējtiesas procesa izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

50.11. Ja puses noslēdza izlīgumu un tajā nav vienojušās par Šķīrējtiesas procesa izdevumu sadali savā starpā, tos pēc puses iesnieguma sadala Šķīrējtiesas sastāvs.

50.12. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:

1)    izdevumi juridiskās palīdzības samaksai – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk kā EUR 700. Ja prasības summa pārsniedz EUR 3000, izdevumi juridiskās palīdzības samaksai tiek atlīdzināti ne vairāk kā 25 % apmērā no prasības summas.

2)    ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi – to faktiskajā apmērā.

50.13. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs (bez pievienotās vērtības nodokļa) ir:

Prasības summa EUR	Tiesvedības maksaEUR	Šķīrējtiesneša honorārs EUR (1 šķīrējtiesnesis)	Šķīrējtiesneša honorārs EUR (3 šķīrējtiesneši)
Līdz 1000 EUR	12% no summas, bet ne mazāk par 70 EUR	90	60
No 1001 EUR līdz 5000 EUR	120 EUR + 2% no summas, kas pārsniedz 1001 EUR	130	90
No 5001 EUR līdz 20 000 EUR	220 EUR + 1,1% no summas, kas pārsniedz 5001 EUR	250	200
no 20000 EUR līdz 100000 EUR	460 EUR + 0,8% no summas, kas pārsniedz 20001 EUR	500	350
no 100001 EUR līdz 250000 EUR	980 EUR + 0,5% no summas, kas pārsniedz 100001 EUR	1000	700
no 250001 EUR līdz 500000 EUR	1200 EUR + 0,25% no summas, kas pārsniedz 250001 EUR	1500	1000
No 500 001 EUR līdz 1 000 000 EUR	1970 EUR + 0.1% no summas, kas pārsniedz 500 000 EUR	1800	1200
Virs 1 000 000 EUR	2470 EUR + 0.05% no summas, kas pārsniedz 1 000 000 EUR	4500	3000
NEMANTISKĀS Prasības	200 EUR	200	150

50.14. Šķīrējtiesas valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas samazināt Šķīrējtiesas tiesvedības maksas apmēru.

50.15. Šķīrējtiesas sastāvs var jebkurus izdevumus sadalīt starp pusēm arī savādāk, ņemot vērā lietas apstākļus un, ja to uzskata par saprātīgu.

51.Ar strīda izskatīšanu saistīto izmaksu atmaksāšana 

51.1. Ar strīda izskatīšanu saistītās izmaksas atmaksājamas pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) ja iemaksātas lielākas ar strīda izskatīšanu saistītās izmaksas, nekā to nosaka šis reglaments vai Šķīrējtiesa;

2) ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka vai eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi netika izmantoti vai avansā iemaksātās summas netika izlietotas pilnībā, iemaksātā summa vai tās neizlietota daļa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi;

3) ja līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas (reglamenta 22.3.punkts) vai prasītājs atsauc savu prasību, pusei tiek atmaksāts šķīrējtiesneša honorārs un puse no tiesvedības maksas.

51.2. Ar strīda izskatīšanu saistītās izmaksas atmaksā, ja iesniegums par izmaksu atmaksāšanu iesniegts 1 (viens) mēneša laikā no summas iemaksas dienas Šķīrējtiesas kontā.

Apstiprināti 2025.gada 9.aprīlī